PROGRESĪVIE atskatās uz pārmaiņu gadu Rīgas domē

Oktobrī aprit gads kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, kurās uzvaru pārliecinoši guva LA/Par! un PROGRESĪVIE apvienotais saraksts. Patlaban Par!/PROGRESĪVIE frakciju pārstāv Rīgas mērs Mārtiņš Staķis un 14 citi deputāti, no kuriem 11 ir PROGRESĪVIE biedri vai mūs atbalstošās apkaimju aktīvistes. PROGRESĪVIE domē izvēlējās strādāt ilgstoši ignorētās jomās, kas ļauj īstenot sociāli atbildīgu un dabai labvēlīgu pārvaldi – mūsu tiešā pārvaldībā ir Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja un Mājokļu un vides komiteja.

Mums ir svarīgi sev un saviem vēlētājiem atskaitīties par gada laikā padarīto. Šis gads iezīmē gan pārmaiņu nepieciešamību un neizbēgamību, gan izaicinājumus, ar ko saskaras politiķi, kuri mūsu valstī vēlas ieviest patiesas pārmaiņas. PROGRESĪVIE īstenotie darbi Rīgā ir pierādījums tam, kādus mērķus mēs vēlamies īstenot visā Latvijā.

 

Pārvaldība un pretkorupcija

Saskaņas un GKR vadīto domi ilgstoši pavadīja nopietnas apsūdzības korupcijā. Daudzi rīdzinieki iepriekšējo domi saista ar līdzekļu izsaimniekošanu, fiktīvu nodarbinātību, ar iepirkumiem “savējo” labā un citiem pārkāpumumiem. PROGRESĪVIE vadībā katrs šāds gadījums tiek izmeklēts, un apsūdzētās personas tiek atstādinātas no darba pienākumiem. 


“PROGRESĪVO vērtībās balstīta pārvaldība ļauj panākt to, ka pašvaldības uzņēmumi, kuru darbošanās agrāk bijusi saistīta ar izsaimniekošanu, zaudējumiem un savējo nodarbināšanu, var tikt vadīti profesionāli un darboties visu rīdzinieku interesēs.”


Edmunds Cepurītis,
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs


SIA “Rīgas meži” ir mainīta vadība un uzlaboti uzņēmuma finanšu rādītāji. Publiski pieejamais revīzijas ziņojums parāda, ka iepriekš tajā necaurskatāmi tika izšķērdēti līdzekļi un rīdzinieku īpašums bija kļuvis par atpūtas vietu šauram savējo lokam. Tagad ietaupītie līdzekļi novirzīti būtiskiem sabiedrības mērķiem – plašākām apsaimniekotām parku un zaļajām teritorijām Rīgā, kā arī saudzīgākai mežsaimniecībai Pierīgā. 

Laba pārvaldība Rīgā jau ietaupījusi miljoniem eiro. Revidējot e-talonu sistēmu un iepirkumus, Rīgas satiksmē tika ietaupīti ap 20 miljoniem eiro. Ar Konkurences padomi panākot izlīgumu atkritumu jautājumā, mūsu darbs ļāva ietaupīt 5,5 miljonus eiro, mazinot sodu par iepriekšējās domes pārkāpumiem. Pieņemts lēmums likvidēt ar zaudējumiem strādājušo uzņēmumu SIA “Aqua Riga”. Mēs pārtraucām deputātu caurlaižu sistēmu, kas Rīgai mēnesī izmaksāja 250 eiro par deputātu – teju 0,2 miljonus eiro gadā. Ar taisnīgiem nosacījumiem rīkojot izsoli par pašvaldības krematoriju, vairākas reizes palielināti nomas ienākumi, papildus iegūstot 0,2 miljonus eiro gadā, kurus novirzīt pilsētas labiekārtošanai.

Mazinot izšķērdību un nesaimnieciskumu, Rīga iegūst vairāk līdzekļu, lai ieguldītu patīkamākā un atvērtākā pilsētā. Turklāt pašvaldības kapitālsabiedrībām noteikti ne tikai finanšu, bet arī sociālie un vides mērķi. 

 

Vides aizsardzība un mājokļi 

Lai gan pašvaldības budžeta situācija ir sarežģīta, panākti būtiski uzlabojumi zaļākai pilsētai. Pilsētas apstādījumi nepieredzēti plaši papildināti ar dižstādiem, savukārt ar laistīšanu samazināta sāls ietekme uz kokiem. Sākot veidot dabiskās pļavas dažādās apkaimēs, Rīgā daba kļuvusi cilvēkiem tuvāka. Atjaunoti celiņi Arkādijas parkā, kā arī piešķirts finansējums Esplanādes celiņu atjaunošanai. Arī peldvietās, parkos un kapsētās uzlabota vides sasniedzamība cilvēkiem ar invaliditāti. 

Septembrī tika atbalstīts lēmums turpmāk Pierīgas mežos samazināt kailciršu platības. Mazinot mežu izciršanu par aptuveni 30%, rīdzinieki iegūs vairāk iespēju atpūtai, pastaigām un sēņošanai. Rūpīgi nosakot svarīgākās teritorijas dabas vērtību saglabāšanai un rekreācijai, SIA “Rīgas meži” radīs standartus patiesi ilgtspējīgai mežsaimniecībai. Esam gatavi to rādīt kā paraugu arī citām pašvaldībām un publiskajai kapitālsabiedrībai “Latvijas valsts meži”.

Ir atjaunota un stiprināta Rīgas enerģētikas aģentūra, lai piesaistītu vides un klimata investīcijas un īstenotu plānu Rīgas kļūšanai par pirmo klimatneitrālo galvaspilsētu Baltijas valstīs. Ieviestas jebkuram rīdziniekam iegūstamas konsultācijas par sava īpašuma apsaimniekošanas un renovācijas iespējām, lai mazinātu ietekmi uz klimatu. Rīgā plānots piesaistīt būtiskus ieguldījumus ēku atjaunošanā, kā arī ieviest energopārvaldības sistēmu, kas pašvaldības ēkās ļautu enerģijas patēriņu strauji samazināt līdz pat 20%. 

Nozīmīgas pārmaiņas veiktas atkritumu apsaimniekošanā, ieviešot un popularizējot bioloģisko atkritumu šķirošanu. Jauni saistošie noteikumi nodrošinās, ka pie katras daudzdzīvokļu mājas tiks novietoti šķirošanas konteineri stiklam, papīram un plastmasai. Noteikumi paredz arī būvgružu izvešanu un konteineru novietošanas vietu sakārtošanu. 

Rīgas ielās tiek iekārtoti pirmie dzeramā ūdens krāni, kā arī veicināta atkritumu samazināšana āra tirdzniecībā. 

 Tiek iesaistīti speciālisti, lai Rīgā sakārtotu ilgtermiņa mājokļu politiku un pieejamu mājokļu attīstībai piesaistītu miljoniem eiro. Piešķirot papildu līdzekļus, izremontēta lielākā daļa ilgstoši tukšo pašvaldības dzīvokļu, dodot iespēju vairāk nekā simts ģimenēm saņemt nepieciešamo mājokļa atbalstu.

 

Sociālais atbalsts

Labklājība un nevienlīdzības mazināšana ir PROGRESĪVIE prioritāte. Tādēļ mēs Rīgā pirmo reizi kopš 2016. gada panācām sociālās jomas budžetu virs 10%. Vidēji par 70 eiro palielināta sociālo darbinieku mēnešalga. Tiek uzlabota sociālā infrastruktūra un radītas jaunas darbavietas sociālajā dienestā un pansionātos. Palielinās arī iespējas sniegt sociālo aprūpi, nodrošinot vairāk nekā 200 jaunu vietu Rīgas aprūpes centros.


“Rīgā atgriežas patiesas ģimenes vērtības. Sociālā jomā strādājošie beidzot ir saņēmuši atbalstu, kas ļauj sniegt palīdzību visdažādākajām ģimenēm. Tie ir vecāki, kas var turpināt savā ģimenē aprūpēt bērnus ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Pieaugušie, kuriem nav jāatstāj darbs, lai parūpētos par saviem sirgstošajiem vecākiem. Tās ir investīcijas cilvēkos, kas ļauj mums cīnīties ne tikai ar sociālo problēmu sekām, bet arī ar to cēloņiem.”


Viesturs Kleinbergs,
Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs

 

Mūsu vadībā tiek veidoti jauni pilotpakalpojumi un stiprināti esošie. 40 ģimenes saņem Latvijā pirmo pašvaldības pakalpojumu, kas psihoterapeita vai psihiatra atbalstu sniedz pirmsskolas bērniem. Citā pilotprogrammā 20 ģimenes saņem aprūpētāju, pavadoņu vai aukļu atbalstu tādu bērnu aprūpē, kuriem visu dzīvi būs nepieciešama citu cilvēku palīdzība. Jau 10 mēnešus Rīga atbalsta programmu sievietēm ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem līdz divu gadu vecumam. Šī programma mammām māca bērnu aprūpes prasmes un iemaņas, sniedz emocionālo, psiholoģisko atbalstu, lai viņas ar saviem bērniem varētu dzīvot patstāvīgā ģimenē. Vienlaikus dome palielinājusi arī pabalstus audžuģimenēm.

Lai cilvēki vieglāk varētu aprūpēt savus tuviniekus pašu mājās, dome ir ieviesusi vaučeru sistēmu. Ir atvērts jauns dienas aprūpes centrs “Senrīga”, kura sniegtie pakalpojumi var kļūt par alternatīvu pansionātam. Dienas aprūpes centra speciālisti parūpējas par senioru aprūpi, ēdināšanu un izklaidi, ļaujot seniora ģimenei doties uz darbu vai atpūsties.

 

Izglītība 

Rīga ir sākusi darbu, lai mācības varētu notikt kvalitatīvāk, tuvāk un drošāk. No 1. septembra Rīgas pedagogi saņem lielāku algu, savukārt jau no gada sākuma atalgojums palielināts izglītības iestāžu tehniskajam personālam. Par prioritāti noteikta divu jaunu bērnudārzu izveide (Rūpniecības ielā 21 un Slāvu ielā 19), kas nodrošinātu vietu ap 300 Rīgas bērniem. Vienlaikus apmēram trešdaļā Rīgas izglītības iestāžu veikti remonti, īpaši uzsverot ventilācijas sistēmu izbūvi un ugunsdrošības sistēmu izveidi. Iekštelpu remonti turpinās 28 bērnudārzos, pārsvarā tās ir ilgstoši ignorētas izglītības iestādes, kur remonti nav veikti jau 30 gadus.

Viens no aktuālākajiem jautājumiem bija iespēja 1. septembrī atsākt mācības klātienē. To esam nodrošinājuši ar programmu, kas finansiāli atbalsta skolas ar augstu vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu aptveri. Šī motivācijas programma devusi gaidītos panākumus, jo 179 Rīgas izglītības iestādēs vairāk nekā 80% darbinieku ir vakcinējušies vai iesnieguši pārslimošanas sertifikātu – 87% skolas, 47% bērnudārzi un 100% mākslas un mūzikas skolas.

“Mūsu vakcinācijas atbalsta iniciatīva Rīgas izglītības iestādēs ir atmaksājusies. Gandrīz divsimts izglītības iestādes iegūs papildu līdzekļus jaunam inventāram vai pasākumiem. Vienlaikus uzlabosies visas sabiedrības veselība un bērnu sekmes, jo līdzšinējā pieredze ir parādījusi, cik svarīga mūsu bērnu zināšanām, motivācijai un disciplīnai ir mācīšanās klātienē.”

Antoņina Ņenaševa,
PROGRESĪVIE līdzpriekšsēdētāja, Rīgas domes deputāte

 

Sākoties mācību gadam, ar īpašiem ‘testēšanas’ izaicinājumiem pedagogiem esam raduši iespēju atbalstīt pedagogus ar papildu piemaksām. Vienreizēja piemaksa pašvaldības pedagogiem tika veikta arī pērn, Ziemassvētku laikā.

Lai pilsētas pārvaldībā vairāk iesaistītu jauniešus, šogad izveidota Rīgas domes jaunatnes lietu konsultatīvā komisija. Līdztekus trim domes deputātiem, departamentu, sociālā dienesta un pašvaldības policijas pārstāvjiem šeit darbosies arī deviņu jaunatnes NVO pārstāvji un Rīgas skolēnu domes pārstāvis.

Rīgas pilsētvide

PROGRESĪVIE mērķis Rīgā ir patīkamas un ērtas pilsētas veidošana. Mēs strādājam tālab, lai pilsēta būtu pretimnākošāka – lai Rīgas ietves būtu ērtākas un drošākas, lai tajās atgrieztos zaļumi, soliņi un terases. Mūsdienīga pilsētvide balstās arī uz infrastruktūras, kultūras un identitātes attīstīšanu katrā no Rīgas 58 apkaimēm.

Ziemā papildus ierastajam svētku noformējumam Rīgā īpašu noskaņu radīja izgaismotā Anniņmuiža, Dzegužkalns, Ēbelmuiža, Pļavnieku bērzu birzs, Biķernieku mežs un Sarkandaugavas kalna parks. Savukārt vasarā Rīgas pilsētvidi izdaiļoja pielāgoti apstādījumi, parkleti un zaļās oāzes, kas apvienoja zaļos elementus ar iespēju apsēsties, atpūsties vai paēst. Netika aizmirsts arī apgaismojums, vairākās ielās naktīs iemirdzoties lampiņu virtenēm. 

Ar mūsdienīgiem risinājumiem Rīga kļūst gājējiem ērtāka. Tērbatas ielā līdztekus atpūtas elementu iekārtošanai tika noteikts ātruma ierobežojums līdz 30 km/h. Rīgā tika novietoti simtiem soliņu, atkritumu tvertnes un apstādījumu objekti, kuriem lielākoties tika izmantoti jau iepriekš lietoti pilsētvides elementi. Vasaras kultūras programma iekļāva dažādas apkaimes un pasākumus, sākot no brīvdabas kino Splendid Palace un improvizētiem, mobiliem koncertiem līdz ekskursijām, pop-up aktivitātēm un dzejas lasījumiem. 

“Rīgu nereti mēdza dēvēt par betona džungļiem. Ar mūsdienīgiem piemēriem pilsētvidē, satiksmē, infrastruktūrā un kultūrā jaunā dome šo priekšstatu var mainīt. Kopīgiem spēkiem mēs varam padarīt Rīgu par pilsētu, kur ir ērti ne tikai strādāt un iepirkties, bet arī priecāties, baudīt, mīlēt un dzīvot.”

Agnese Logina,
Rīgas domes deputāte


Ceļš uz ilgstošām pārmaiņām

Viens no izaicinošākajiem Rīgas darbiem ir uzlabojumi satiksmes jomā. Tiek turpināti neatliekamie darbi Brasas un Deglava tiltu pārbūvei. Vienlaikus karstas diskusijas izraisījuši mobilitātes risinājumi Rīgas centrā.

Plašu publicitāti ieguvuši satiksmi kontrolējošie Rīgas stabiņi. Šie elementi ieviesti kā pagaidu risinājums dažādu satiksmes joslu atdalīšanai vai krustojumu norobežošanai. Ilgtermiņā stabiņus vai drošības salas ir iespējams aizstāt ar pilsētvides objektiem, apstādījumiem. Tomēr jau šogad pagaidu risinājumi ir padarījuši Rīgu drošāku – atsevišķās lokācijās, kur iepriekš bijuši smagi satiksmes negadījumi, šogad negadījumi nav reģistrēti.

Pretrunīgi vērtēts arī velojoslu eksperiments Čaka ielā. PROGRESĪVIE ir panākuši, ka patlaban ir atlikts plāns velojoslas pilnībā noņemt, saglabājot vienu velojoslu. Tomēr skaidrs, ka, lai īstenotu pirmsvēlēšanu solījumus, koalīcijai nāksies apņēmīgāk strādāt pie velojoslu palielināšanas.

Ir jāizveido skaidra Rīgas mobilitātes vīzija, lai pilsēta kļūtu ērtāka un pieejamāka gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam. Šī rīcība ir nepieciešama ne tikai iedzīvotāju ērtības vai veselības dēļ – Rīgai ir jāmaina līdzšinējā attieksme pret satiksmi, lai sasniegtu starptautiski apsolītos klimata mērķus.

 

***
PROGRESĪVIE pirmais gads Rīgas domē ir bijis pieredzes un darbu bagāts. Ar skaidri noteiktām prioritātēm esam panākuši pozitīvas pārmaiņas sociālā atbalsta sistēmā, korupcijas apkarošanā un vides uzlabošanā. Mēs nebaidāmies no pretrunīgiem lēmumiem, ja redzam, ka tie ilgtermiņā uzlabos mūsu galvaspilsētu. Mēs turpināsim strādāt, lai ar paredzamu, atklātu un ilgtspējīgu politiku uzlabotu gan Rīgu, gan Latviju.

 

Rīgas domes deputāti Mārtiņš Kossovičs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Viesturs Kleinbergs, Agnese Logina, Justīne Panteļējeva, Miroslavs Kodis, Mairita Lūse, Rūta Mežavilka, Alija Turlaja, Selīna Vancāne.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.